Es esmu tik tuvu klāt, ka tavs siltums apņem mani kā mierinošs sapnis.
Zīdaiņa āda un termoregulācija piedzimstot vēl nav pilnībā attīstījusies. Pirmajos trīs mēnešos siltumu ražo brūnie taukaudi. Tie zīdainim sakopoti pārsvarā vēdera rajonā. Tāpēc tiešs vēdera kontakts ar vecākiem palīdz saglabāt optimālu zīdaiņa ķermeņa temperatūru.
Mieram un drošībai, kas mani ieskauj, ir tavas mīļās acis, siltā balss un klusie sirdspuksti. Es jūtos pasargāts.
Piedzimstot bērns redz tikai aptuveni 20 cm attālumā. Vecāku seja nēsājot ir labi saskatāma. Tas bērnam sniedz drošības sajūtu vienmēr, kad apkārt notiek kas satraucošs. Māmiņas sirdspuksti un balss ir iepazīti jau gaidību laikā, tie rada mieru arī nēsājot.
Mans jūtīgums un trauslums meklē ciešu piekļaušanos pie tava sargājošā miera.
Piedzimstot bērniņu vairs neapņem augļūdens, kas pasargāja no straujām svārstībām. Katra negaidīta kustība bērnā rada saspringumu. Jaundzimušo nēsājot sev cieši klāt, tiek nodrošināta mazulim tik svarīgā stabilitāte un drošības sajūta.
Satraukuma, baiļu un sāpju brīžos es vēlos piekļauties, lai sajustu, ka kopā ar tevi man dāvātā pasaule ir droša.
Jau piedzimstot bērnam ir refleksi un automātismi – tveršanas reflekss, Moro (nobīšanās) reflekss un kāpšanas reflekss, zīdaini paceļot. Ķermeņa poza refleksa laikā norāda, ka bērns pats šo stabilitāti neapzināti cenšas nodrošināt un ir piemērots nēsāšanai, piekļauts vecāka ķermenim.
Es jūtos labi, jo zinu, ka varu pastiept rociņas, pieskarties, pieķerties tev un saņemt mierinājumu, sapratni un mīlestību tavās acīs un sejas pantos.
Nēsāšanas poza ar skatu pret nēsātāju ir psiholoģiski droša. Tā ir dabiska, saskaņā ar bērna anatomiskajām īpatnībām un psihoemocionālo briedumu. Bērns pastiepj uz priekšu rociņas un meklē acu kontaktu, kad vēlas, lai viņu nēsātu.
Viegli noapaļota muguriņa, pievilkti celīši, saliektas rociņas un pieglausts vaidziņš ir ērta labsajūtas poza tikai vienu zelta mirkli, pirms manī viss mainīsies un pilnveidosies.
Zīdainim piedzimstot ir tikai viens mugurkaula izliekums – izvelvēts uz āru. Mugurkaula iztaisnošanās sākas ar kakla ieliekumu, kad mazulis apzināti sāk turēt galvu. Kad viņš sāk sēdēt, veidojas krūšu daļas izliekums. Kad sāk staigāt, – jostas daļas ieliekums. Mugurkaula attīstība notiek, pateicoties muskuļu treniņam, mazulim kustoties. Bērna nēsāšana, izmantojot atbilstošu pozu vai ergonomisku nēsāšanas palīglīdzekli, ļauj saglabāt mugurkaula izliekumu tādu, kāds tas ir, un nodrošina veselīgu tā turpmāko attīstību.
Garajā dzīvības rašanās brīnumainajā spirālē es satiku tevi. Tagad mēs abi esam uz vienas vertikālās taisnes un kopā ar tevi mācos sevi līdzsvarot.
Vertikāls nēsāšanas veids ar nedaudz izvērstiem un pievilktiem augšstilbiem ir drošs un veselīgs. Tā iespējams nodrošināt ķermeņa simetriju. Stabili atbalstīta vertikālā gulēšana, tupēšana ir droša un ļauj bērnam brīvi elpot.
Es mīlu tavu siltumu, maigās kustības, un mums abpusēji ērtā nēsāšanas poza atvieglo pat nepatīkamās sajūtas manā vēderiņā.
Mazuļiem līdz aptuveni trīs mēnešu vecumam bieži novērojami gremošanas trakta darbības traucējumi. Ciešums, siltums, psiholoģiskā drošība un poza nēsājot ievērojami uzlabo gremošanas orgānu darbību un atvieglo koliku radītās sāpes.
Es piekļaujos tev kā samtains zieda pumpurs, kas apjautis savu ērtāko, skaistāko un dabiskāko klātbūtni.
Gūžu locītavu attīstība pēc piedzimšanas turpinās. Nēsājot bērnu pareizi – ar nedaudz izvērstiem, pievilktiem augšstilbiem –, gūžu locītavu leņķis ir optimāls, lai veicinātu to dabīgu apasiņošanu, pārkaulošanos un muskuļu veselīgu attīstību.
Tavās līganajās un rimtajās ķermeņa šūpolēs es rodu mieru un labsajūtu.
Trīsdimensionālās kustības, kuras var panākt, tikai nēsājot bērnu cieši pie vecāka ķermeņa, labvēlīgi ietekmē un stimulē vestibulārā aparāta attīstību, koordināciju un maņu uztveri. Tā ir vērtīga kustību pieredze, pirms bērns pats sāk veikt koordinētas, apzinātas kustības.
Es sajūtu tavu prieku, jo zinu, ka mana nēsāšana tev ir viegla, ērta un patīkama. Mēs abi esam laimīgi un varam uzsmaidīt arī citiem.
Izmantojot ergonomisku bērna nēsāšanas palīgierīci, tiek saudzēta nēsātāja mugura. Turklāt rokas ir brīvas mājas darbiem, māsām un brāļiem. Vecāki var izbaudīt komunikācijas prieku ar bērnu. Ķermenisks kontakts stiprina veselīgu intuitīvo saikni starp bērnu un nēsātāju.
Mani nevarēs nēsāt vienmēr. Es augu! Tikai tagad man nepieciešams tik ciešs apskāviens, lai spētu iepazīt pasauli drošībā un kļūtu patstāvīgs.
Visharmoniskāk bērns pasauli var iepazīt caur drošību. Un to viņš meklē pie vecākiem. Respektējot bērna vajadzību būt klāt un tikt nēsātam, vecāki var panākt, ka bērns savlaicīgi kļūst patstāvīgs un drošs.
Autori:
Bildes ( akvarelis) – Aija Apsīte.
„Bērna teksts” – Gunta Andžāne, psihoterapeite.
Paskaidrojošais teksts – Aija Apsīte.
